ProbioHumus ietekme uz ziemas kviešu sākotnējo augšanas gaitu
marts 23, 2018
Jaunums – SMART FISHERY
augusts 10, 2018

ProbioHelp somatisko šūnu skaita samazināšanai

          Mastīts ir piena dziedzeru iekaisums, kas bieži sastopams piena govju ganāmpulkos. Šobrīd tā ir viena no lielākajām ekonomiski svarīgākajām saslimšanām piena lopkopībā, kas piensaimniekiem rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Lielākos zaudējumus sastāda veterinārās izmaksas kopā ar zāļu izmaksām un piena neiegūšana dzīvnieku ārstēšanas laikā. Zaudējumus var radīt arī izslaukuma varbūtēja samazināšanās pēc atveseļošanās, reproduktīvās problēmas, kas var attīstīties kā komplikācija, kā arī govju brāķēšanas radītie zaudējumi.

          Viena no biežākajām mastītu ārstēšanas metodēm ir antibiotiku terapija. Tomēr antibiotikas ne vienmēr izārstē mastītu, iespējams arī atliekvielu risks pienā un pēdējos gados ļoti aktuāls ir arī antibiotiku rezistento mikroorganismu celmu attīstības risks. Šī iemesla dēļ aizvien tiek meklētas efektīvas alternatīvas metodes, kas aizstātu antibiotikas, tāpēc VMF studentes Signes Vasermanes pētnieciskā darba mērķis bija noskaidrot vai probiotikas, lietojot tās perorāli, samazina somatisko šūnu skaitu pienā govīm ar subklīnisku mastītu un iespaido izslaukumu.

Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:

    1.  Noskaidrot, vai probiotikas, lietojot tās perorāli, spēj samazināt somatisko šūnu skaitu svaigpienā;

    2.  Noskaidrot, vai probiotikas, lietojot tās perorāli, var ietekmēt govju izslaukumu;

    3.  Izvērtēt mastīta ierosinātāju klātbūtnes izmaiņas svaigpienā probiotiku lietošanas ietekmē.

          Svarīgs indikators, kas raksturo govs tesmeņa veselību un piena kvalitāti, ir somatisko šūnu skaits pienā. Somatiskās šūnas ir baltie asins ķermenīši (limfocīti, makrofāgi, polimorfonukleārās šūnas) un epitēlija šūnas. To skaita pieaugums pienā ir kā atbildes reakcija, aizsargmehānisms, ar kā palīdzību govs organisms cīnās pret mikroorganismiem. Mastīta gadījumā šīs šūnas mēģina iznīcināt mikroorganismus, un, ja tas tiek paveikts, tad somatisko šūnu skaits atkal atgriežas normā (Erskine, 2011; Blowey and Edmonson, 2010).

          Veselas govs svaigpienā somatisko šūnu skaits ir zem 100 tūkstošiem šūnu/ml, tomēr dažreiz tas var saturēt līdz pat 200 tūkstošiem šūnu/ml. Somatisko šūnu skaits virs 200 tūkstošiem/ml gandrīz vienmēr norāda uz mastītu (Radostitis et. al., 2006; Smith, 2015). Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, paredz, ka somatisko šūnu skaits 1 ml govs svaigpiena nedrīkst nepārsniegt 400 000 (OV L, 139).

          Tāpat svarīgs piena nekaitīguma rādītājs ir kopējais baktēriju skaits tajā. Pastāv divi galvenie ceļi, kā baktērijas nonāk pienā, t.i., tiešais un netiešais veids. Tiešā veidā baktērijas nonāk pienā no govs, kas slimo ar mastītu. Netiešā veidā baktērijas nonāk pienā no apkārtējās vides vai slaukšanas iekārtām. Tam par cēloni ir slikti turēšanas apstākļi (netīrība) novietnē, neadekvāta tesmeņa sagatavošana slaukšanai, neatbilstoša slaukšanas aparātu mazgāšana vai šo aparātu bojājumi (Blowey and Edmonson, 2010).

          Lai gan Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir noteikts, ka pienā dzīvotspējīgo baktēriju skaits 30ºC temperatūrā nedrīkst pārsniegt 100 000 kvv/1ml (OV L, 139), tomēr piena pārstrādes uzņēmumi ir ieinteresēti uzpirkt kvalitatīvu pienu un nereti izvirza stingrākas prasības, jo ganāmpulkā, kurā nodrošina labu piena higiēnu, baktēriju skaits būs zem 20 000 baktēriju 1 ml.

          Pienskābās baktērijas ir dzīvi mikroorganismi, kas pieder pie cilvēka un siltasiņu dzīvnieku dabīgās mikrofloras un kurus uzņemot pietiekamā daudzumā, tie pozitīvi ietekmē veselību. Tās īpaši pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru, jo stimulē IgA sekrēciju. IgA ir būtiska nozīme gļotādu imūnaizsardzībā. Pienskābās baktērijas ar dažādiem mehānismiem sūta signālus, kas stimulē nespecifiskās un specifiskās imunitātes šūnas (stimulē fagocītu aktivitāti) (Herich and Levkut, 2002).

          Pienskābām baktērijām piemīt īpašības, kas palīdz ierobežot patogēnos mikroorganismus. Pie tām pieder spēja piesaistīties šūnām, samazināt patogēno mikroorganismu piesaistīšanās spēju, ko-agregācija (process, kura laikā ģenētiski atšķirīgas baktērijas spēj savietoties viena ar otru caur specifiskām molekulām), spēja ražot organiskās skābes, ūdeņraža peroksīdu, bakteriocīnu un citas vielas. Pienskābās baktērijas nav bīstamas organismam un nav patogēnas, tām pastāv antagonisms ar patogēniem mikroorganismiem (Soleimani et al., 2010).

          Pienskābās baktērijas tiek izmantotas dažādu probiotisko līdzekļu pagatavošanā. Tie tiek ieteikti kā alternatīva metode, lai aizstātu antibiotiku terapiju, novērstu dažādas infekciju slimības, uzlabotu zarnu barjerfunkciju un labvēlīgi ietekmētu imunitāti, uzlabotu barības sagremojamību, gaļas kvalitāti, kā arī palielinātu izslaukumu (Delavenne et al., 2012). Daudzos pētījumos tiek ziņots, ka cilvēkiem probiotikas spēj novērst vai samazināt simptomus dažādām saslimšanām – zarnu iekaisumam, aizcietējumiem, akūtām vai ar antibiotiku lietošanu saistītām diarejām, hipertensijai, diabētam. Turklāt pārtikas produkti, kuru sastāvā ir probiotikas, novērš augstu asinsspiedienu, tiem ir pret vēža darbība un hipoglikēmiskas īpašības, tie iedarbojas kā antioksidanti un imūnmediatori (Khan, 2014).

          Šobrīd aktīvi noris pētījumi, kuros zinātnieki no piena paraugiem cenšas izolēt tādu pienskābo baktēriju celmu, no kura varētu iegūt probiotisku produktu, kas spēs novērst govīm mastītus (Delavenne et al., 2012; Diepers et al., 2016). Nesenos pētījumos ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz dažādu mastīta ierosinātāju inhibēšanu, ievadot izselekcionētus pienskābo baktēriju celmus intra mammāri (Klostermann et al., 2008; Frola et al., 2012). Savukārt perorāla pienskābo baktēriju lietošana ir pierādījusi efektivitāti baktēriju skaita samazināšanā pienā mastītu gadījumā sievietēm (Jimenez et al., 2008).

          Tādēļ šī pētījuma viens no galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot kā probiotikas, tās lietojot perorāli, ietekmē somatisko šūnu skaitu pienā. Pētījums tika veikts vienā zemnieku saimniecībā laika periodā no 2017. gada janvāra līdz februārim. Saimniecība atrodas Limbažu novadā, tajā vidēji ir 40 slaucamās govis.

          Pētījumā tika izvēlētas ar subklīnisku mastītu slimas 5 govis. Govis tika atlasītas pēc piena pārraudzības datiem, kuros katrai govij uzrādās arī somatisko šūnu skaits (turpmāk – SŠS). Izvēlētajām govīm SŠS variēja no 470 līdz 2199 tūkstošiem SŠS /ml. Divas govis bija otrās laktācijas, divas – trešās laktācijas un viena bija sestās laktācijas govs. Trīs govis bija laktācijas sākuma periodā, bet divas – vidus posmā (skat. 1. tab.).

Tabula Nr. 1.

Pētījumā izvēlēto govju laktāciju, slaucamo dienu skaits un SŠS

 

           Pētījumā tika izmantota pienskābo baktēriju un raugu kultūru saturoša papildbarība – “ProbioHelp”. Tas ir šķidras konsistences līdzeklis, kurš paredzēts pievienot dzeramajam ūdenim nobarojamiem liellopiem, slaucamām govīm, teļiem, zirgiem, kazām, aitām. “ProbioHelp” sastāvā ir cukurniedru melase, jūras sāls, augu (anīsa sēklas, fenheļa sēklas, lakrica, piparmētra) ekstrakts. Piedevas – Saccharomyces cerevisiae, Lactobacillus caseei, Lactobacillus plantarum, Lactococcus lactis. Preparāts ir 100% dabīgs un nesatur ģenētiski modificētus organismus.

          Pētījumā izvēlētajām 5 govīm tika noņemti ceturkšņa svaigpiena paraugi, kopā iegūstot 19 svaigpiena paraugus (vienai govij bija tikai 3 funkcionējoši ceturkšņi). Pēc tam izvēlētajām govīm vienu mēnesi tika izbarota probiotiku saturoša papildbarība. Preparāts tika dots perorāli, izmantojot 500 ml šļirces. Deva vienā reizē bija 100 ml.

Preparāts tika lietots pēc šādas shēmas:

– 1. nedēļā deva katru dienu;

– 2. nedēļā – katru otro dienu (4 reizes);

– 3. nedēļā – divas reizes nedēļā;

– 4. nedēļā – vienu reizi nedēļā.

          Kopumā mēneša laikā govs saņēma 1,4 litrus pienskābo baktēriju preparātu. Pēc mēneša atkārtoti tika noņemti piena paraugi un nogādāti laboratorijā tālākai izmeklēšanai.

          Analizējot pētījuma datus, tika salīdzināts vidējais SŠS pirms un pēc probiotiku izbarošanas, kā arī katrai govij individuālais SŠS pirms un pēc probiotiku izbarošanas (skat. 1. att.).

1.attēls. Somatisko šūnu skaits pienā pirms un pēc probiotiku izbarošanas

 

          Diagrammā (1. att.) redzams, ka vidējais SŠS ir būtiski samazinājies par 68%. Salīdzinot katru govi individuāli, visām govīm redzams SŠS samazinājums. Lielākais samazinājums bija 3. govij – par 93%, bet mazākais samazinājums 1. govij – par 49%.

Līdzīgu pētījumu, ar tādu pašu pētījuma shēmu, ir veikusi pētījumā lietoto probiotiku izplatītājfirma – Baltic Probiotics.

          Balstoties uz to, ka SŠS svaigpienā virs 200 tūkstošiem norāda uz iekaisumu, var apgalvot, ka mūsu pētījuma rezultātā 3 no 5 govīm vairs nenovēro subklīnisku mastītu un subklīniskā mastīta klātbūtne probiotiku perorālas lietošanas gadījumā ir samazinājusies par 60%.

          Subklīnisku mastītu gadījumos pastāv saikne starp SŠS un izslaukumu. Palielinoties SŠS, samazinās izslaukums. Pētījumā tika vērtētas arī izslaukuma izmaiņas. Iegūtie dati attēloti 2. attēlā.

2.attēls. Izslaukums pirms un pēc probiotiku izbarošanas

          Kā redzams attēlā, tad kopējais izslaukuma daudzums ir palielinājies (par 1,6 kg). Vērtējot katru govi individuāli, tad 4 no 5 govīm, izslaukums ir pieaudzis. Lielākais piena pieaugums ir 3. govij (pieaudzis par 3,9 kg piena). Konstatējām, ka lielākais izslaukuma pieaugums bija tai pašai govij, kurai bija vislielākais SŠS samazinājums.

          Iegūtie rezultāti kopumā sakrīt ar citu zinātnieku pētījumiem, ka subklīnisku mastītu gadījumos pastāv saikne starp SŠS un govju izslaukumu. Palielinoties SŠS, samazinās izslaukums un otrādi (Koldeweij et al., 1999; Hortet et al., 1999). Pētījumos ir pierādījies, ka probiotikas govīm palielina barības sausnas uzņemšanu, līdz ar to palielinot piena produkciju (Jouany, 2006), kas varētu izskaidrot izslaukuma pieaugumu pēc probiotiku lietošanas.

          Pētījumā analizējām arī mastīta ierosinātāju klātbūtni svaigpienā. No kopā izmeklētiem 19 sākuma piena paraugiem, 14 paraugos (74%) patogēno baktēriju klātbūtni nekonstatējām, bet 5 (26%) paraugos patogēnie mikroorganismi tika konstatēti (skat. 3. attēls). Kopumā no piecām ar subklīnisku mastītu slimojošām govīm, 4 govīm (80%) izolējām patogēno mikrofloru, turklāt no vienas govs dažādiem tesmeņa ceturkšņos izolējām divus patogēnus. Pēc probiotiku izbarošanas patogēno mikrofloru novērojām tikai 1 paraugā – tātad patogēno mastītu ierosinātāju sastopamība svaigpienā bija samazinājusies par 80%.

3.attēls. Paraugu skaits, kuros konstatēts mastīta ierosinātājs pirms un pēc probiotiku izbarošanas

           Analizējot sākotnējā svaigpiena paraugos izolētos patogēnos mikroorganismus, konstatējām divas patogēno mikroorganismu grupas – enterokokus un koagulāzes negatīvos stafilokokus (KNS). Pēc probiotiku izbarošanas, svaigpiena paraugos patogēna klātbūtne tika konstatēta tikai vienā paraugā un tie bija enterokoki. Savukārt KNS pēc probiotiku lietošanas vairs netika konstatēti.

 SECINĀJUMI

    1.  Probiotiskā līdzekļa perorāla lietošana nodrošina SŠS būtisku samazinājumu (vidēji par 68%) svaigpienā un 60% govju novērš subklīnisko mastītu.

    2.  Probiotiku izēdināšana sekmē govju izslaukuma palielināšanos. SŠS samazinājums svaigpienā probiotiku izēdināšanas rezultātā ir proporcionāls govju izslaukuma palielinājumam.

    3.  Pēc probiotiku izēdināšanas mastītu ierosinātāju mikroorganismu skaits svaigpiena paraugos samazinājās par 80%. Pienā vairs nekonstatējām KNS klātbūtni, bet uz enterokokiem pozitīvo paraugu skaits bija samazinājies par 66,7%.

PRIEKŠLIKUMI

     1.  Saimniecībai būtu govīm jāuzlabo vides apstākļi – biežāk jākaisa guļvietas, jānodrošina sausa, tīra vide, lai samazinātu vides mastītu ierosinātāju izplatību.

     2.  Sekot līdzi piena pārraudzības datiem, pievēršot uzmanību tieši SŠS pienā. Govīm, kurām ir mēreni palielināts SŠS (no 470 – 760 tūkstošiem šūnu/ml), izbarot probiotikas, tādā veidā stiprinot dzīvnieka imūnsistēmas darbību un veicinot pašizveseļošanos.

    3.  Klīnisko mastītu uzliesmojumu gadījumos vai subklīnisku mastītu gadījumos ar būtiski paaugstinātu SŠS pienā (virs 800 tūkstošiem šūnu/ml) sūtīt piena paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, nosakot patogēnu un tā antimikrobiālo rezistenci, lai izvēlētos efektīvāko antibiotiku terapiju.