Dzīvība uz Zemes sākās no mikroorganisma. Pašreiz arī uz Marsa meklē dzīvības pazīmes. Vēlāk viss attīstījās līdz līdzšinējam līmenim un
mikroorganismu loma ekosistēmā palika pati svarīgākā - vai tas būtu mežs, ezers, vai dzīvs organisms. Bez mikroorganismu palīdzības nenotiek neviens process - ne
fermentācijas (rūgšanas), augšanas, gremošanas, sadalīšanās (pūšanas). Tas viss noris mikroorganismu ietekmes rezultātā. Šo procesu panākumi ir atkarīgi tikai no
mikroorganismu veidiem. Cilvēku vai dzīvnieku gremošanas trakts neuzsūc gaļu, zivis, dārzeņus, maizi vai kūkas, bet visus šos produktus „apēd” zarnu baktērijas un
caur
zarnu sieniņām asinīs nokļūst baktēriju darbības produkts - metabolīti, no kuru sastāva atkarīga mūsu visu veselība. Ja patogēno mikroorganismu metabolīti ir toksiski
un nevērtīgi, tad probiotiku (labo baktēriju) ir noderīgi un barojoši. Pašas dārgākās pārtikas piedevas un vitamīnus ražo izmantojot probiotikas, koncentrējot un
sintezējot to metabolītus, izgatavo tabletes un kapsulas, par kurām mēs aptiekās maksājam dārgi, rūpējoties par savu veselību un labklājību. Mēs reti aizdomājamies,
ka
mēs varam attīstīt savu „vitamīnu rūpnīcu” tikai pareizi līdzsvarojot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru, kur probiotikas ieņem dominējošu stāvokli, lai „ražotu”
veselīgāko un visvairāk nepieciešamo mūsu organismam. Miljoniem gadu laikā daba pati ir izveidojusi spēju mikroorganismiem sadzīvot kopā un līdzāspastāvēt tādā veidā,
ka tie vajadzīgajā daudzumā pareizi darbojoties saglabā cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvību, kā arī augsnes auglību.
Starp visiem zināmiem mikroorganismiem tikai 5-10% ir probiotikas (labie mikroorganismi) un tikai 5-10% patogēnie (sliktie, kas izraisas
slimības), pārējie ir
neitrāli un pielāgojas dominējošām grupām – vai tās ir probiotikas, vai patogēnie mikroorganismi. Veselīgā ekosistēmā dominē probiotiskie mikroorganismi, bet ja sāk
dominēt patogēnie – tad ekosistēma „slimo” un rezultātā var arī „nomirt”.
1928.gadā skotu biologs un farmakologs Sers Aleksandrs Flemings atklāja pirmo antibiotiku (penicilīna) revolūciju un palīdzēja apslāpēt
un iznīcināt savairojušos
patogēnus un ārstēja slimības. Tas pats princips darbojas lauksaimniecībā ar pesticīdiem un herbicīdiem. Tas bija lieliski, bet... Nekādas antibiotikas, pesticīdi vai
herbicīdi nevar iznīcināt tikai viena veida mikroorganismu- galu galā, tā ir inde. Protams, zinātne pastāvīgi uzlabo antibiotikas, mēģinot atrast indi, kuras
iedarbība ir selektīvāka, bet pēdējo 20-30 gadu laikā nav atklātas jaunas antibiotikas, tikai uzlabotas vecās. Bet daļa no patogēnajiem mikroorganismiem arī
„negulēja” – tie veica mutācijas un citādi centās izdzīvot, iemācījās izdzīvot ar antibiotikām, līdz attīstījās slimības, kuras iepriekš veiksmīgi tika ārstētas ar
antibiotikām. Strupceļš? Nē.
Divdesmitā gadsimta beigās japāņu zinātnieki sāka pētīt dažādas ekosistēmas mikrobioloģijas līmenī. Viņi ieinteresējās, kāpēc ekosistēma,
kura miljoniem gadu ilgā periodā bija veselīga, pēdējā laikā ir sākusi ciest un iznīkt. Tad viņi devās uz attāliem zemes nostūriem, kurus nav skārusi civilizācija, un
no tur augošajām kultūrām izvēlējās „tīrus”, veselīgus mikroorganismus, kas ir ilgas un veselīgas dzīves noslēpums. Līdz ar to tika atklāta jauna biotehnoloģija, ko
pasaule sauc par „probiotiķiem”.
Izpētot jebkuru ekosistēmu mikrobioloģijas līmenī, atklājās, ka tajā dzīvo vairāki patogēnie mikroorganismi. Dīvaini, bet ekosistēma ir
veselīga un tas ir normāli.
Patogēnajiem mikroorganismiem ir jābūt katrā ekosistēmā, jo galvenais ir tas, ka probiotiskie mikroorganismi dominē pār patogēnajiem, nomācot un kontrolējot tos. Tā
ir imunitāte – spēja cīnīties pret slimībām.
Indes (antibiotikas, pesticīdus u.c.) iznīcina visus organismus – gan labus, gan sliktus. Ar antibiotiku attīstību izdevās izskaust
patogēnus un tā skaitījās liela
uzvara. Bet dīvaini – ekosistēma nepalika veselīgāka kā bija iepriekš. Tikai tad kļuva skaidrs, ka patogēniem ekosistēmā arī ir jābūt, bet tikai tik lielā mērā, lai
probiotikas varētu tos kontrolēt. Probiotiku tehnoloģija principā ir veids, kā saglabāt veselīgu ekosistēmu, lietojot papildus derīgos mikroorganismus tās
atbalstam.
