Dzīvība uz Zemes sākās līdz ar mikroorganismu attīstību. Pakāpeniski viss attīstījās līdz pašreizējam līmenim un mikroorganismu loma dažādās ekosistēmās kļuva pati svarīgākā – vai tas būtu mežs, ezers vai dzīvs organisms. Bez mikroorganismu palīdzības nenotiek neviens process – ne fermentācijas (rūgšanas), ne augšanas, ne gremošanas, ne arī sadalīšanās (pūšanas). Visi minētie procesi noris mikroorganismu aktīvās darbības rezultātā. Šo procesu rezultāti ir atkarīgi no procesos iesaistīto mikroorganismu veidiem. Cilvēku vai dzīvnieku gremošanas trakts neuzsūc gaļu, zivis, dārzeņus, maizi vai kūkas, bet visaus šos produktus „apēd” zarnu baktērijas un caur zarnu sieniņām asinīs nokļūst baktēriju darbības produkts  – metabolīti, no kuru sastāva atkarīga mūsu visu veselība. Ja patogēno mikroorganismu metabolīti ir toksiski un nevērtīgi, tad probiotiķu jeb labo baktēriju metabolīti ir noderīgi un barojoši. Pašas labākās un dārgākās pārtikas piedevas un vitamīnus ražo izmantojot probiotiķus, koncentrējot un sintezējot to metabolītus, izgatavojot tabletes un kapsulas, par kurām mēs aptiekās maksājam augstu cenu, rūpējoties par savu veselību un labklājību. Mēs reti aizdomājamies, ka varam attīstīt savu „vitamīnu rūpnīcu” tikai pareizi līdzsvarojot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru, kur probiotiķi ieņem dominējošu un neaizstājamu vietu, lai „ražotu” veselīgāko un visvairāk nepieciešamo mūsu organismam. Miljoniem gadu laikā dabā ir izveidojusies sistēma, kur dažādi mikroorganismi pastāv līdzās un sadzīvo tā, lai  tie vajadzīgajā daudzumā pareizi darbojoties,  saglabātu cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvību, kā arī augsnes auglību.

No visiem zināmiem mikroorganismiem tikai 5-10% ir probiotiķi (labie mikroorganismi) un tikai 5-10% patogēnie (sliktie, kas izraisa dažādas slimības), pārējie ir neitrāli, kas  pielāgojas dominējošām grupām – vai nu probiotiķiem, vai arī patogēniem mikroorganismiem. Veselīgās ekosistēmās dominē probiotiskie mikroorganismi, bet, ja sāk dominēt patogēnie – tad ekosistēma „slimo” un rezultātā var arī „nomirt”.

1928. gadā skotu biologs un farmakologs Sers Aleksandrs Flemings atklāja pirmo antibiotiku (penicilīna) revolūciju un līdz ar to palīdzēja apslāpēt un iznīcināt savairojušos patogēnus, kā arī ārstēja slimības. Tas pats princips darbojas lauksaimniecībā ar pesticīdiem un herbicīdiem. Tas bija lieliski, bet… Nekādas antibiotikas, pesticīdi vai herbicīdi nevar iznīcināt tikai viena veida mikroorganismus – galu galā, tā ir inde arī labajiem mikroorganismiem. Protams, zinātne pastāvīgi uzlabo antibiotikas, mēģinot atrast “indi”, kuras iedarbība ir selektīvāka, bet pēdējo 20-30 gadu laikā nav atklātas jaunas antibiotikas, tikai uzlabotas vecās. Bet daļa no patogēnajiem mikroorganismiem arī „negulēja” – tie veica mutācijas un iemācījās izdzīvot antibiotiku klātbūtnē. Rezultātā attīstījās slimības, kuras iepriekš veiksmīgi tika ārstētas ar antibiotikām. Strupceļš? Nē!

Divdesmitā gadsimta beigās japāņu zinātnieki sāka pētīt dažādas ekosistēmas mikrobioloģijas līmenī. Viņi ieinteresējās, kāpēc ekosistēma, kura miljoniem gadu ilgā periodā bija veselīga, pēdējā laikā ir sākusi slimot un iznīkt. Tad pētnieki devās uz attāliem zemes nostūriem, kurus nav skārusi civilizācija, un no tur augošajām kultūrām izvēlējās „tīrus”, veselīgus mikroorganismus, kas ir ilgas un veselīgas dzīves noslēpums. Līdz ar to tika atklāta jauna biotehnoloģija, ko pasaule sauc par „probiotiķiem”.

Izpētot jebkuru ekosistēmu mikrobioloģijas līmenī, atklājās, ka tajā dzīvo arī vairāki patogēnie mikroorganismi. Dīvaini, bet, neskatoties uz to, ekosistēma ir veselīga un tas ir dabiski. Patogēnajiem mikroorganismiem ir jābūt katrā ekosistēmā, bet galvenais ir tas, ka probiotiskie mikroorganismi dominē pār patogēnajiem, nomācot un kontrolējot tos. Tā ir imunitāte – spēja cīnīties pret slimībām.

Indes (antibiotikas, pesticīdi u.c.) iznīcina visus organismus – gan labus, gan sliktus. Ar antibiotiku attīstību izdevās izskaust patogēnus no dažādām ekosistēmām – tā skaitījās liela uzvara. Bet ekosistēmas nepalika veselīgākas kā bija iepriekš. Tikai tad kļuva skaidrs, ka patogēniem ekosistēmās arī ir jābūt, bet tikai tik lielā apmērā, lai probiotiķi varētu tos kontrolēt. Probiotiķu tehnoloģija principā ir veids, kā saglabāt veselīgas ekosistēmas, lietojot papildus derīgos mikroorganismus tās atbalstam.